Dzintars no Liepājas (1966-2006)

Ne vīnogu šķirne, nedz tradicionālais Baltijas pusdārgakmenis, bet tieši festivāls ar šādu vārdu cilvēkos raisa visspilgtākās emocijas. Pasākums, kurā dalība vien jau bija prestiža spodrināšanai labi piederīga, pasākums, kas tautās iznesa jaunas mūzikas vēsmas un daudzas leģendāras latviešu grupas, it īpaši - no Liepājas.

laimisk no kllproject.lv raksta:

"Ar ko tad festivāls sasniedza savu kulmināciju, kļūstot par vienu no spilgtākajiem Liepājas simboliem? Ar brīvdomības gaisotni, ar uzdrīkstēšanos mūziķiem spēlēt to, uz ko citviet skatījās ar sarauktu pieri. Ar to, ka tas bija izturējis laika pārbaudi un tātad pierādījis savu vērtību. Un ar neparastību.

Neparasti šķita tas, ka rindas pie biļešu kasēm sāka stāties jau iepriekšējā vakarā. Zālienos dega ugunskuri, lai naktī sasildītos un uz rīta pusi uzceptu desiņas agrīnām brokastīm. Neparasti bija tas, ka ielās klīda puķu bērni no malu malām, tarbas pār pleciem pārlikuši, krāsainus gaisa baloniņus plivinādami un pūšot bērnu rotaļu veikalā iegādātās plastmasas taurītes. Koncertos viņi sēdēja ejās uz grīdas un par šausmām kārtības uzraudzītājiem aplaudēja ar gaisā paceltām rokām."

Diemžēl ik gadus mainīgās rīkotāju komitejas dēļ un droši vien arī laikmeta tendenču dēļ pēc 30tās jubilejas 2006. gadā vairs netiek rīkots. Kas zina, varbūt reiz ledus atkal sakustēsies.

Lūk, ieskats 1987. gada festivālā, kad Liepājas dzintars, tā teikt, pamodās pēc ilgākas snaušanas ar plašu vērienu un pat īpašu skaņuplati, kurā ieskaņots koncertieraksts dzīvajā, izmantojot tā laika jaunākās tehnoloģijas. No 14 grupām, kas piedalījās, platē iegravētas sešas labākās, tostarp Lielās balvas ieguvēji Jāņa Lūsēna "Zodiaks" kā arī laureāti "Līvi" un Pērkons.

Audio no plates:

1.-Dzeltenie pastnieki - Milžu cīņa /I.Baušķenieks, V.Slava, Z.Streiķis - H.Lediņš/

2.-Līvi - Dzelzgriezējs /A.Virga - V.Grēviņš/

3.-Līvi - Straume /A.Virga - I.Ziedonis/

4.-Neptūns - Romance /I.Šplīts - G.Račs/

5.-Pērkons - Būvlaukuma romance /J.Kulakovs - K.Elsbergs/

6.-Pērkons - No naktssargu būšanām /J.Kulakovs - K.Elsbergs/

7.-Zodiaks - Vējš /J.Lūsēns - G.Račs/

"Manai tautai" tagad, sen un vēl senāk

Viedokļu, sajūsmas un komentāru par šo latviešiem svarīgo skaņdarbu internetā nebūt netrūkst, ja labi un arī tāpat vien pameklē. Lielākā daļa ļaužu šo dziesmu asociē ar Latvijas neatkarības centieniem, sevišķo brivestības priekšnojautu, pārmaiņu jūtīm un emocionalitāti. Ar Ievu Akurateri. Taču vien pavisam neliela daļa šodienas jaunatnes zina, ka patiesībā šai dziesmai ar Ievu Akurateri ir vien skaņdarba-izpildītāja attiecības, bet lielākā tuvība ir ar Ritmaņu ģimeni - sevišķi Andri un Brigitu. Šodien klausītājiem pieejamas divas šīs likteņdziesmas versijas. "Oriģināla" vārda cienīgā, zināmākā 1988. gada I. Akureteres dziedātā no 1989. gadā izdotās skaņuplates "Ieva Akuratere" un 2009. gada mūziķu grupas ieskaņojums, kas, manuprāt, nebūt nav par neveiksmi dēvējams - mūsdienīgs, reizē uzrunājošs, ar savu noslēpumainības un degsmes daļiņu, tomēr arī - neierasts.
Taču gribu pastāstīt par nesen iegūtu pirmavotu - oriģinālo un pirmo "Manai tautai" versiju, kādu to ieskaņojuši paši autori.
Pirmo reizi gatavojoties atskaņot dziesmu, pat nepieļāvu iespēju nesagaitīt pārsteigumu. Un patiešām - adata, griežoties pa sākuma tukšo celiņu, uzgulst uz plates, un - atskan patiess pārsteigums. Kas to būtu gaidījis, ka t.s. kaverversijas patiešām var būt tik savādākas kā oriģināls! Tomēr manā uztverē šī oriģināla skanējums nav salīdzināms ar jaunajām versijām, jo ir pirmavots kam ārkārtīgi nozīmīgam un cildenam, kas arī rada šo īpašo pievienoto vērtību.
Ansamblis "Dzintars" Ritmaņu sastāvā kopš 60to gadu beigām darbojies ASV, Oregonas štatā, Portlandē, dēvēts arī par Portlandes Dzintaru. Darbojušies gan ar savu oriģināldziesmu par dzimtenes tēmu radīšanu, gan Latvijas muzikālās noskaņas radīšanu turienes latvju tautiešiem, ieskaņojot skaņuplates un uzstājoties.
Skaņuplate "Dzintars", kurā atrodama "Manai tautai", izdota pirms 32 gadiem - 1978. gadā, kas arī daudz precīzāk uzskatāms par šīs dziesmas dzimšanas gadu salīdzinājumā ar visur lasāmo 1988. Paši dzintarieši angļu mēlē anotācijā atklāti arī raksta par okupāciju, cilvēktiesību un pašnoteikšanās problēmām Latvijā un savu darbību vērš pret plaši izvērto rusifikāciju. Jāpiebilst, ka 8 no 9 ansambļa dalībniekiem, loģiski, paši ir latvieši.

Portlandes Dzintars
Attēlā: Mārtiņš, Aivars, Arthur, Laura,
Andra, Ilga, Brigita, Lolita.
Attēlā nav vārdu autora Andra Ritmaņa.

Pievienoju visas šobrīd esošās versijas, arī jauniegūto pirmavotu.

Baudpilnu klausījumu!

1978: Portlandes Dzintars
1988: Ieva Akuratere
2009: Mūziķu apvienība

Bet kā I. Akuratere nonāca līdz šai dziesmai? Grāmatā par Ievu ar tieši tādu pat nosaukumu "Manai tautai" Amanda Aizpuriete raksta par kādām hipiju stila kāzām jaunā vīra mājās. Arī Ieva ir tur:
"... Tad Alfrēds Stinkulis uzliek plati, kas viņam nesen atsūtīta no Štatiem, latviešu emigrantu plati ar nostalģisku nosaukumu Dzintars. Tur skan dziesma, kas Ievu fascinē līdz ar pirmajām taktīm, un vakara gaitā viņa šo dziesmu iemācās. Vārdu autors ir Andris Ritmanis, mūziku sacerējusi viņa meita Brigita Ritmane. "Manas saknes - es jūtu, tās neaug kā nākas..." Dziesma piesauc to, ko padomijā nedrīkst atklāti pieminēt - Dievu un Brīvību. Un brīvu Latviju.
Sākumā Ieva dziesmu Manai tautai dzied tikai šauram draugu lokam. Tiesa, loks pamazām paplašinās... Ir 1986. gads, uziet gaisā Černobiļa. Padomju ierēdņiem rodas kārtējā ģeniālā ideja, kā atrisināt disidentu problēmu. Šos valstij nepietiekami lojālos cilvēkus taču var aizkomandēt glābšanas darbos uz avārijas vietu. Gan jau staru slimība paveiks savu un beidzot būs miers. Arī [Ievas vīrs, ļoti aktīvs disidents] Sergejs Akuraters iekļuvis šajā sarakstā. Viņš jau saņēmis paziņojumu, ka tiek sūtīts uz Černobiļu.
Anglikāņu baznīcā Tija Auziņa rīko koncertu. Ievai tur jāuzstājas. Atnāk Sergejs un nosēžas uz grīdas pie skatuves. Uznāk Ieva, un viņš klusītēm lūdz: "Nodziedi kaut ko tādu..." Viņa domā tikai par to, ka vajag Sergejam palīdzēt, vajag viņam palīdzēt, vajag... Un tad viņa attopas, ka dzied jau otro pantu. "Mana tauta, tā nīkst visās pasaules malās..." Atpakaļceļa vairs nav.
Cilvēki klausās sastinguši. Pēc dziesmas vispirms iestājas dziļš klusums, aplausi nodārd pēc tam. Vēl pēc tam Ieva raud, ka tagad ar viņu varbūt "viss ir cauri". (..)
Pēc šī koncerta Līvija Akuratere [Ievas mamma] piekrāva mugursomu ar meitas siltajām drēbēm - katram gadījumam...
Pēc tam bija absolūtais skandāls. Dziesmu, protams, aizliedza, tika aizliegta Ievas atklāta piedalīšanās koncertos. (..) "

Tā, lūk.

Selga Mence, Agris Pilsums - Kur tu biji, bāleliņi...

Šis tas par savulaik topošo, tagad - stabilo vērtību tajā ne vienkāršākajā latviešu kormūzikas daļā - Selgu Menci.

"Kopš XX Dziesmusvētkiem tik iemīļotā folkloriskā, bet psiholoģiski skaudrā S. Mences miniatūra "Kur tu biji, bāleliņi"," kā to nosauc muzikoloģe Ilma Grauzdiņa, svētkos izskanējusi 3 reizes. Video - no XX svētkiem.

Kur tu biji, bāleliņi,
Kad es tevi neredzēju?

Tad es laikam rudzus sēju,
Kad tu mani neredzēji.

kur tu biji, bāleliņi,
Kad es tevi neredzēju?

Tad es laikam rudzus sēju,
Kad tu mani neredzēji.

Kur tu biji, bāleliņi,
Kad es balti kājas āvu?

Tad es laikam sienu pļāvu,
Kad tu balti kājas āvi.

Kur tu biji, bāleliņi,
Kad es gauži noraudāju?

Tad es krogā diži dzēru,
Tavas skumjas neredzēju.

Kur tu biji, bāleliņi,
Kad es tevi neredzēju?

Gido Kokars - Imants Kalniņš, Eduards Veidenbaums - Jau ziediem rotātas pļavas

Ieraksts no 2008. gada Lielās mūzikas balvas pasniegšanas ceremonijas Latvijas Nacionālajā Operā, par mūža ieguldījumu diriģentam Gido Kokaram, dzied koris "Ave Sol!".
Balvu pasniedz rakstniece Laima Muktupāvela, kas par brāļiem Kokariem sarakstījusi grāmatu "BrāliBrāli" (par to - Veidenauma prēmijas laureāte 2009. gadā).

Man ir arī citu skaņdarbu koncerta videoieraksts no Lielās mūzikas balvas 2008 ceremonijas.

Normunds Rutkis, Fricis Bārda - Krēslas sveiciens

Ieraksts no N. Rutka koncerta LTV 90to gadu vidū. Piedalās arī Ēriks Loks un Baiba Sipeniece. Pieejamas arī vēl citas dziesmas no pārraides. Mūsdienās N. Rutkis un "Dzidriņas megasistēma" dzirdams "Radio Lāga" topā ar dziesmu "Pie tevis līst lieti".